Burāšana ir pārvietošanās ar vēja dzītu peldlīdzekli pa ūdens virsmu — viena no senākajām un elegantākajām attiecībām starp cilvēku un dabas spēkiem. Kā atpūta un sports uz ūdeņiem burāšana Latvijas teritorijā notiek jau vairāk nekā gadsimtu, un tās sākumi ir cieši saistīti ar mūsu piekrastes ciemu ikdienu un pirmo jahtklubu dibināšanu.
1928 · Zēģelētāju savienība
Latvijas Burāšana ienāk Starptautiskajā sportā
Pirmsākumi
No Āgenskalna līča līdz starptautiskai savienībai
Pirmais jahtklubs mūsdienu Latvijas teritorijā tika dibināts Daugavas Āgenskalna līcī — 1878. gada 6. augustā savas durvis vēra „Rīgas jahtklubs”. Tas kļuva par pamatu organizētai burāšanai mūsu zemē, apvienojot pirmos entuziastus, kuri vēju un ūdeni bija iemācījušies izmantot ne vien darbam, bet arī sportam un atpūtai.
Puse gadsimta vēlāk, 1928. gadā, tika nodibināta „Latvijas Zēģelētāju savienība”, kas apvienoja visus tā laika Latvijas jahtklubus vienotā organizācijā. Tajā pašā gadā savienība tika uzņemta „Starptautiskajā Burāšanas sporta savienībā” (International Yacht Racing Union) — solis, kas Latvijas burāšanu izveda pasaules kartē.
No vienmastniekiem, kas veda darvu uz Pēterburgu, līdz mūsdienu jahtām, kas ved prieku uz Rojas piestātni
La Rouge · Rojas osta, Latvija
Eiropas konteksts
Kad burāšana kļuva par sportu
Amatieru braucienos buru jahtas sāka lietot jau 17. gadsimtā Holandē un Anglijā — tieši tur radās arī pirmās ziņas par jahtu sacīkstēm. Vēlāk, 1827. gadā, Lielbritānijā tika uzbūvēta pirmā tvaika jahta, kas iezīmēja jaunu posmu kuģu būvē un jūras ceļojumos.
17. gs. Holande un Anglija
Pirmie amatieru braucieni ar buru jahtām un pirmās zināmās jahtu sacīkstes.
1827 · Pirmā tvaika jahta
Lielbritānijā uzbūvētā tvaika jahta iezīmē jaunu tehnoloģisku pavērsienu.
1860. gadi Latvijā
Latviešiem jau ir pieredze vienmastnieku būvē lauksaimniecības preču un darvas pārvadāšanai.
1857 · Mangaļi
Pirmais latviešu buru kuģis tiek uzbūvēts tieši šeit, Rīgas piekrastē.
Kuģu būves uzplaukums
Krišjānis Valdemārs un latviešu kuģu būve
19. gadsimta sešdesmitajos gados latviešiem jau bija pieredze vienmastnieku būvniecībā — ar tiem veda lauksaimniecības preces un darvu uz Rīgu, Pēterburgu un Rēveli. Nozīmīgu lomu šajā laikā spēlēja Krišjānis Valdemārs, kurš vienojās ar Krievijas valdību, lai kuģu būvei nepieciešamos kokus no valsts mežiem varētu iegādāties par zemāku cenu. Šis solis ievērojami veicināja vietējo kuģu būvi.
Pirmo latviešu buru kuģi uzbūvēja 1857. gadā Mangaļos — notikums, kas iezīmēja latviešu kuģubūves patstāvības sākumu.
Kurzemes piekraste
Lielirbe un 550 tālbraucēju burinieki
Kurzemes piekrastē burinieku būve straujāk sāka attīstīties ap 1880. gadu. Buru kuģus būvēja gandrīz katrā piekrastes ciemā, taču visvairāk kuģu ūdenī tika ielaisti tieši Lielirbē, kas kļuva par nozīmīgu kuģubūves centru.
19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Kurzemē un Vidzemē kopumā tika uzbūvēti apmēram 550 tālbraucieniem piemēroti burinieki — skaitlis, kas liecina par to, cik dziļi burāšana un kuģubūve bija iesakņojusies mūsu piekrastes iedzīvotāju dzīvē.
1878
Rīgas jahtkluba dibināšana
1928
Latvijas Zēģelētāju savienība
1857
Pirmais latviešu buru kuģis
1880
Kurzemes kuģubūves uzplaukums
550
Tālbraucēju burinieku Kurzemē un Vidzemē
1827
Pirmā tvaika jahta Lielbritānijā
Kļūsti par daļu
no šīs vēstures
Rezervē izbraucienu uz jahtas La Rouge un izjūti to pašu vēju, kas gadsimtiem virzījis Latvijas kuģus uz priekšu.
Rezervēt tagad →
uzjahtas.lv · Rojas osta, Latvija
